Dārgie bloga lasītāji, ar prieku daru zināmu,
ka "Evelīnas blogs" maina nosaukumu un adresi.

Evelīna turpinās rakstīt blogā
ar nosaukumu "Mammas smaids".

Ja sekoji Evelīnas bloga jaunumiem ar Google Reader vai kādā līdzīgā veidā,
tad, lūdzu, nomaini RSS adresi uz šo: http://mammassmaids.net/feed/

Uz tikšanos,
Evelīna :) 

Šogad Lieldienas tāpat kā iepriekšējā gadā svinēsim Kurzemē (laukos pie omammas, opapa un tantes). Kamēr domāju, ko varētu likt uz brokastu galda šī gada svētkos, parādīšu Tev, ko ēdam pirms gada. :)

Šāds bija mūsu svētku galds:

Brokastu galdā servēju pildītās olas, kuru receptes var lasīt iepriekšējā Lieldienu ierakstā.

Un pildītās olas papildinājām ar karstmaizēm - tunčmaizītēm (tuncis savā sulā, sajaukts ar sagrieztu marinētu gurķi un sīpolu, mazliet majonēzi, pa virsu siers) un šķiņķmaizītēm (uz pannas pasautēta paprika, pievienots šķiņķītis un pa virsu siers). Kad karstmaizītes izņemtas no krāsns, tad pārkaisīju ar lociņiem un liku galdā.

Pašreiz vēl meklēju kādas jaukas receptes šī gada svētku galdam.

Ko plāno likt uz brokastu galda Tu? Priecāšos, ja padalīsies, ar kādu labu un ne-laikietilpīgu, vienkāršu recepti! :)

Lai mierīgs un kluss nedēļas turpinājums,
Evelīna :) 

Kā es priecājos, kad 1. martā pie mūsu kalendāra varējām pielikt kartīti ar uzrakstu "pavasaris". Šogad braucām pretī pavasarim – marta sākumā devāmies uz laukiem Kurzemē. Ja Rīgā vēl bija sniegs un mežā kupenas, tad Kurzemē sniegs bija teju jau nokusis.

Andrejs šajā mēnesī (0,6 gadi):

• sāka velties caur kreiso sānu (un tas notika 8. martā - laikam par prieku mammai un māsai un visām citām sievietēm :));
• nosvinēja savu pusgada jubileju un nu, guļot uz vēdera, mēģina to atraut no zemes (it kā piecelties četrāpus);
• paspēja arī saķert kādu vīrusu un pēdējās trīs marta dienās piedzīvo savu pirmo augsto temp., mazliet iekaisušu actiņu (līdzīgi kā janvāra sākumā) un aizliktu degunu. Un man tik liekas, ka varbūt tomēr vainīgi ir zobi, kas nāk un nāk, nāk un nāk ... un vēl nav ieraudzīti. ;)
• daudz un dikti runājas, komentē, smejas, tā īpaši iebļaujas, kad vēlas, lai uz viņu paskatās un ļaujas māsas un brāļa izklaidēm;
• pašā mēneša sakumā kopā ar mammu piedalījās Montessori simpozijā (no visiem trim bērniem, Andrejs uz šādiem pasākumiem ir bijis visvairāk ;)).

Niklāvs (2,5 gadi):

• kopā ar māsu filmējas dažādos video ;). zemāk var redzēt video, kur Niklāvs ar Adrianu dzied dziesmiņu "Tavā dzimšan's dienā". Vārdi šai dziesmai ir šādi:"Tavā dzimšan's dienā, jaukā priecīgā, visi Tavi draugi Tevi sveicina. Vēlam, lai Tu krātu spēku, gudrību un lai saglabātu tīru sirsniņu."

•  labprāt skaita visu, ko var saskaitīt. Bez problēmām tiek līdz 5 un, ja piedomā, tad arī līdz 10. ;) Liekas, ka Niklāvam vispirms ir sensitīvā fāze uz cipariem un vēlāk nāks burti. Māsai bija otrādāk, bet ļoti iespējams, ka tas ir arī tāpēc, ka māsa tagad visu ko skaita un tad nu brālis mācās kompānijas pēc;
• marta sākumā atklāja smilškastes sezonu. Izdomāja, ka ar cimdiem ir neērti un darbojās ar plikām rokām. Nākamajā rītā iesnas bija klāt;
• marta beigās iesnas pastiprinājās un parādījās arī klepus, pagaidām nav vēl pilnīgi vesels;
• mīl izmantot saīsinājumus. Karote viņam ir "kote", piekabe ir "kabe" varavīksne ir "vīksne". ;)

Adriana (3,10 gadi):

• kopā ar brāli filmējas dažādos video. :D Viņai ļoti patīk, ka tētis viņu filmē un pēc tam viņi kopā skatās, kas ir safilmēts;
• labprāt kopā ar omammu dodas uz kūti pie govīm, skatās kā tiek "slaucītas govis" (respektīvi, kā tiek slauktas govis) un, ieraugot cūku pirmo reizi, viņa noteica: "Šī gan nav smaidīga cūka!" ;)
• izteica interesantu domu, kad redzēja, ka mamma krāso skropstas. Viņa teica: "Vai Tu dekorēsies?"
• marta otrajā pusē sajutās nevesela un divas dienas paslimoja ar iesnām, klepu un vājumu;
• piedzīvoja to, ka mamma viņu noved līdz ģībonim. Nopietni, nopietni ... tā bija nākamā diena pēc tam, kad viņa saslima (tātad bērns nebija vēl īsti vesels). Attiecīgajā nedēļā mēs runājām par burtu "Z", un man bija plānots parunāt netikai par zvēriem, bet arī par zobiem, jo vasarā mums stāv priekšā zobārsta apmeklējums un, ļoti iespējams, arī kādu zobu salabošana. Iedvesmojos no Ingas idejas un uztaisīju no veidošanas masas zobus - gan veselu, gan ar caurumu, gan arī apakšžokli ar visiem zobiem. Adriana tajā dienā izteica vēlmi parunāt par "Z", tad nu "vilku ārā" to, kas bija sagatavots. Kopā ar bērniem izlasīju vienu grāmatiņu par zobu kopšanu, apskatījāmies savus zobus (spogulī) un apskatījāmies mammas uztaisītos. Runājām par to, kāpēc jākopj zobi u.t.t. Un tad pēkšņi es skatos, ka mana meita paliek bāla un krīt no krēsla. Paspējām noķert un aiznest uz dīvanu. Pēc tam viņa kādas 40 min ar acīm vaļā gulēja uz dīvāna un ik pa brīdim asaras sariesās viņai acīs. Laikam mans stāstījums un demonstrējums bija pārāk "dzīvs" (Adriana (un arī es) ir no tiem cilvēkiem, kuriem no stāstiem, kuros ir pieminētas asinis paliek slikti un ļoti iespējams, ka arī mans stāsts par zobiem ir Adrianai radījis līdzīgas izjūtas. Ak!) Pēc tam, kad viņa bija attapusies un bija gatava atkal rosīties, viņa tikai noteica, ka laikam tad, kad viņa būs mamma, viņai būšot "tikpat drausmīgi zobi" kā man! Uz šādu repliku es nemaz nezināju kā atbildēt - smieties vai raudāt. Laikam manas sudraba plombes bija darījušas savu. :D Tad nodomāju - viss, tagad, kad iešu pie zobārsta, teikšu, lai man liek tikai baltās plombes.

Evelīna:

• piedalījās Montessori simpozijā par mākslas un mūzikas tēmu. Kursos guvām priekšstatu par Child Size Masterpieces mākslas materiālu. Par to savā blogā ir uzrakstījusi arī Dārgumu Zane. Bija prieks satikt sen neredzētus cilvēkus, iepazīt jaunus domu biedrus un iegūt jaunas zināšanas. Nedēļā pēc simpozija ķēros klāt mākslas materiāla izgatavošanai. Un, pateicoties tam, ka tagad varam būt laukos, un man par vairākām lietām nav jādomā (piem., par pusdienu gatavošanu), mākslas materiāls ir teju vai gatavs (šeit gan jāpiemin, ka šim materiālam īsti gala nav ... to var papildināt un papildināt ... tāpēc precīzāk būtu teikt, ka gatavs ir šī materiāla sākums);
• kopā ar bērniem mācījās par burtiem "P" un "Z".
• arī ir dabūjusi iesnas, bet tagad ir jau labāk;
• iepazīstas ar wordpress.com un gatavojas mainīt bloga platformu, jo ziņa par to, ka Twitter ir nopircis Posterous, mani mazliet nobiedēja. ;)

Andris:

• strādā un lasa interesantas grāmatas, kas saistītas ar darbu;
• filmē un fotogrāfē bērnus un ne tikai;
• piedalās lauku dzīvē (palīdzēja tikko dzimušajiem telēniem, izpalīdzēja arī pie cūkas sadalīšanas, tecina bērzu sulas, cērt malku, ... to varētu arī saukt par "lauku terapiju").

29. martā Evelīna un Andris atcerējās viņu pirmo randiņu, kas notika tieši pirms 10 gadiem! :)

Tā bija Lielā piektdiena, un pēc dievkalpojuma viņš man pavaicāja, vai man ir kas ieplānots dienas turpinājumam, uz ko es, protams, atbildēju, ka nav ;) lai arī biju apsolījusi savam tētim nomazgāt dzīvoklī pāris logus ... (dažus gan vēl pustumsā pēc pirmās tikšanās mēģināju nomazgāt). Tā nu Andris mani aizveda uz Siguldu un nākammēness varēsim svinēt mūsu laulības septiņgadi!

Tā nu mums ir gājis martā!
Un, kā Tev? Kas ir Tavi spilgtākiem marta momenti? 

Skaistu aprīli vēlot,
Evelīna :)

Janvāra sākumā kopā ar Krūmiņdienu Zani uzsākām projektu "Spēlēsim skolu". Viss sākās ar domu, ka vajadzētu atjaunot regulārās tikšanās gan mums mammām, gan mūsu bērniem un, ka šo tikšanos ietvaros varētu arī kopīgi padarboties/pamācīties. Zane nāca ar ideju, ka šo mūsu kopā būšanu varētu nosaukt par "Spēlēsim skolu", jo tad, kad šī ideja tapa, viņas Anna labprāt darbojās aktivitātēs, kas bija saistītas ar "skolu". ;)

"Spēlēsim skolu" izskatās šādi - mēs satiekamies piektdienās, dienas pirmajā pusē un kopīgi darbojamies 2 līdz 3 (kādreiz varbūt 4) stundas. Mēs esam 2 mammas un 6  bērni (5 mūsējie un Adrianas māsīca), bērni ir vecumā no pusgada līdz 4 gadiem. Galvenā mērķauditorija mums ir trīs vienaudzes, no kurām divām jau ir 4 gadi un vienai būs maijā.

Mūsu kopā būšanas laikā mēs:

• prezentējam bērniem jauno materiālu/tēmu (varbūt atkārtojam kaut ko no iepriekšējā tikšanās reizē redzētā/piedzīvotā) un darbojamies ar materiālu;
• uztaisām kādu rokdarbu saistītu ar tēmu;
• kopīgi ēdam (vai nu kaut ko, kas pirms tam jau sagatavots vai arī kopīgi gatavojam);
• vienkārši esam kopā un draudzējamies - pēc augstāk minētajām aktivitātēm mammas mierīgi iedzer kafiju (paplāno nākamo tikšanās reizi) un bērni rosās pa māju un spēlejas.

Sekojot Montessori principiem, sākām ar "Lielo bildi" un ar ģeogrāfijas tēmu. Iepazīstinājām/atkārtojām Saules sistēmas tēmu.

Mācījāmies pantu no Bībeles: “Teiciet Viņu, saule un mēness, teiciet Viņu, visas spožās zvaigznes!” (Ps.148:3)

Tad mēs krāsojām Saules sistēmu.

Un pēc tam veidojām raķetes. Ideju ņēmām šeit.

Un šāds bija gala rezultāts.

Ēšanas pauzē mums toreiz bija Saules zupa (jeb ķirbju krēmzupa) un divas kūkas saldajā. Viena bija Merkura (vai arī Marsa, momentā vairs neatminos) un otra Veneras kūka. :) Kūku nosaukumus izdomājām uz vietas, jo viena bija gaišāka un otra tumšāka. Bērniem šie tematiskie ēdieni patika, tāpēc arī nākamajās tikšanās reizē piedomājām pie uzkodu nosaukumiem.

Nedēļas laikā līdz nākamajai piektdienai savām meitenēm (puiši šīm tēmām vēl tā nepieslēdzās) sagatavojām arī īpašas grāmatas jeb projektu mapītes. Angliski tās sauc par "lapbook" un aprakstu par tām var izlasīt šeit. Par to, kāda mums tā sanāca, uzrakstīšu kādā no nākamajiem ierakstiem un, kamēr es rakstu, šeit vari aplūkot kāda cita bērna paštaisītu "Space Lapbook".

Lai jums pavasarīgi un līdz vēlākam,
Evelīna :) 

- - - - - - - - - - -

Foto: Zane Krūmiņa

Šādi izskatās mūsu pašgatavotais Montessori materiāls "Zemes un ūdens formas". Par to, kā mēs tās pagatavojām, vari lasīt un skatīt šeit.

Paņēmu ūdeni un iekrāsoju to ar pārtikas krāsvielu.

Tad krāsaino ūdeni pildījām formās. Un lūk, viss ir skaidrs – zemāk ir redzams, ka salu apņem ūdens no visām pusēm un, ka ezers ir ar ūdeni piepildīts zemes pazeminājums.

Bērniem ļoti patīk spēlēties ar ūdeni un redzēt, kā veidojas ezeri, ezeru grupa un visas pārējās formas.

Materiālu papildinājām ar kartēm, kas bērnam palīdz asociēt 3D ūdens un zemes modeli ar kartes attēlu. Kartes attēlus izveidoju no zila un brūna kartona. Brūno papīru "nokrāsoju" ar PVA līmes un smilšu maisījumu. Šis materiāls kalpo arī kā sajūtu materiāls, jo zeme ir raupja un ūdens gluds.

Zemāk var redzēt jūras šaurumu, zemes strēli, līci un zemes ragu.

Savukārt šeit ir pussala un fjords.

Šādi tuvplānā izskatās pussala.

Un šeit var redzēt, kā 3D modelim klāt ir pielikta attiecīgas formas karte.

Mani bērni pagaidām ar šo materiālu strādā galvenokārt kā ar sajūtu materiālu un ar konkrēto zemes un ūdens formu definīcijām es viņus vēl neiepazīstinu, bet lielākiem bērniem pavisam noteikti varētu stāstīt, kas īsti ir pussala un kas līcis. Un tad kopā ar bērnu varētu meklēt konkrētās zemes un ūdens formas kādos žurnālos vai attēlos (par to uzrakstīšu kādā no nākamajiem ierakstiem).

Zemāk vari izlasīt zemes un ūdens formu definīcijas, kas Tev varētu palīzēt, strādājot ar lielākiem bērniem.

Sala ir zemes daļa, kura atrodas jūrā un ir ūdens apskalota no visām pusēm.

Ezers ir dabiska ūdenstilpe zemes pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme.

Salu grupa jeb arhipelāgs sastāv no daudziem maziem vai lielākiem zemes laukumiem, kuri atrodas jūrā tuvu viens otram.

Ezeru grupa sastāv no daudziem maziem vai lielākiem ezeriem, kuri atrodas tuvu viens otram.

Zemes strēle ir zemes šaurums, kurš šķeļ uz pusēm divas jūras daļas.

Jūras šaurums ir šaurs ūdens ceļš, kurš savieno savā starpā divas jūras daļas.

Fjords ir šaurs, dziļš un bieži vien sazarots jūras līcis ar stāviem klinšainiem krastiem.

Pussala ir tālu no zemes jūrā izvirzīta sauszemes izliece.

Līcis ir ūdenstilpe, kuru no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Zemes rags ir nedaudz jūrā izvirzīta, zema sauzemes izliece.

Šajā linkā ir apkopota informācija (angļu val.) par zemes un ūdens formām citos blogos un internetvietnēs. Angliski šis materiāls tiek saukts "Land and Water Forms" (vai "Models").

Adrianai un Niklāvam patīk strādāt ar šo materiālu!

Viņi ne tikai lej trauciņos ūdeni, bet paņem mazus plastmasas zvēriņus un liek uz salas vai arī ved uz ezeru padzerties. Kādreiz viņi izdomā ar šo materiālu darboties īsi pirms gulētiešanas, un es mācos viņiem šo prieku neliegt, jo darbošanās nav pārlieku ilga un kādas 10 līdz 15 minūtes patīkams miers mājās ir garantēts. :)

Apbrīnojami ir tas, cik ātri bērni ir spējīgi šo visu "uzsūkt". Niklāvs (2,5 g.v.) atpazīst salu un ezeru un Adriana teju vai visas formas.

Kādas dienas pēc tam, kad viņus biju ar šo materiālu iepazīstinājusi, Adriana man pēkšņi saka: "Mammu! Es māku pateikt - arhipelāgs!"

Jauku un dažādu jaunu atklājumu bagātu nedēļas turpinājumu vēlot,
Evelīna  :)

Man ļoti patīk Montessori ģeogrāfijas materiāls "Zemes un ūdens formas". Kad to kursos redzēju, atkal un atkal nodomāju: "kāpēc man skolā šādi nevarēja pasniegt ģeogrāfiju? Tad es noteikti būtu daudz vairāk atcerējusies".

Šis materiāls sastāv no 10 zemes un ūdens formu modeļiem:
Sala – ezers;
Salu grupa (arhipelāgs) – ezeru grupa;
Zemes strēle – jūras šaurums;
Fjords – pussala;
Līcis – zemes rags;

Šis ir sensorikas materiāls un tā mērķis ir dot sajūtu iespaidu par zemes un ūdens formām – lietojot ģeogrāfijas terminus, radīt priekšstatu par to, kādas ir ūdens un zemes formas.

Vēlējos arī savus bērnus ar šo materiālu iepazīstināt un, lai to varētu izdarīt, no veidošanas masas uztaisījām savas zemes un ūdens formas.

Veikalā RIMI iegādājāmies šādus trauciņus un veidošanas masu (lai izgatavotu šo materiālu mums bija nepieciešams mazliet vairāk kā viens šāds veidošanas masas iepakojums). Veidošanas masas ir nopērkamas arī brūnā krāsā, tāpēc ieteiktu pirkt tādu, lai nav tik daudz darba jāiegulda materiāla tapšanā.

Šādi trauciņš izskatās tuvplānā.

Tad to apgriezu.

Zemāk ir redzami: augšējā rindā – ezers un sala, apakšējā rindā – arhipelāgs (salu grupa) un ezeru grupa.

Kā redzams, tad katras divas zemes un ūdens formas ir savstarpēji savietojamas jeb ir pretstati.

Formām ļāvu nepilnas trīs dienas žūt un sacietēt. Pēc tam tās krāsoju ar brūnu akrila krāsu. Kad krāsa bija nožuvusi, tad ar superlīmi tās ielīmēju trauciņos. Tā kā Niklāvs salas pamanījās izlauzt, tad tās atkārtoti pielīmēju, izmantotjo līmes pistoli. Nesen arhipelāgs bērniem netīšām izkrita no rokām un arī ar līmes pistoli pielīmētās salas izbira uz grīdas. :) Tad nu tās atkal ar līmes pistoli gatavojos ielīmēt atpakaļ.

Galarezultātu un papildus materiālu (zemes un ūdens formu kartes) vari aplūkot šeit.

Lai pavasarīgs nedēļas turpinājums,
Evelīna :)

Mūsu dzīvoklī pagaidām nav atsevišķas bērnu istabas. Tad nu bērni un viņu mantas ir visur un tāpat arī mūsu - vecāku (kā saka angliski, mēs esam "all over the place"* :D)

Istabā, kuru saucam par darbistabu atrodas arī bērnu plaukts un tas izskatās lūk šādi.

Man ļoti patīk Montessori uzstādījums - katrai lietai ir sava vieta.

Pirms mūsu ģimenei pievienojās bērni, man patika, ka katrai lietai ir sava vieta, tad nu, kad uzzināju, ka Montessori domā līdzīgi, ļoti nopriecājos. :)

Zem plaukta uz grīdas atrodas smilšpapīra burti (pašas izgatavoti). Tiem blakus baltie grozi (iegādāti veikalā Tiger par 2Ls/gab.). Vienā atrodas mazā izmēra grāmatas, otrā - lego (Duplo) kluči, trešajā koka kluči, ceturtajā - īpašā atmiņas spēle (īpaša tāpēc, ka koka un liela) un piektajā - Niklāva automašīnas (tas fotogrāfijā nav redzams).

Mūsu bērnu stūrītī ir 5stāvīgs plaukts. Šādi mūsu plaukti izskatās tuvplānā.

Mantas, kas atrodas pirmajos divos plauktos, tiek pakļautas rotēšanai (un vairāk vai mazāk jaunākā bērna interesēm atbilstošākas - īpaši, kad Niklāvs sāka stutēties celīšos un kājās. Droši vien līdzīgi būs, kad Andrejs apgūs šīs jaunās iemaņas). Ja man ir spēks un iedvesma, tad rotācija notiek vidēji reizi divās nedēļās. Kādas lietas plauktā uzkavējas ilgāk, citas mazāku laiku. Arī šeit ir ievērots princips, ka viss, kas bērnam, lai ar konktrēto materālu varētu strādāt, atrodas tā, ka viņš ar abām rociņām var aiznest uz darba vietu. Melnie groziņi (kas iegādāti veikalā Tiger par 1Ls/gab.) tam labi noder. Uzreiz gan piemetināšu, ka dikti izturīgi tie nebūs, bet līdz šim ir labi kalpojuši.

Trešajā plauktā ir mantas, kas nepieciešamas, lai varētu zīmēt un rakstīt - papīrs, zīmuļi un krītiņi. Arī šķēres, uzlīmes un skoči, zīmodziņi. Šajā plauktā mantas vairāk vai mazāk ir vienas un tās pašas. Kā redzams, tad mantu uzglabāšanai, es izmantoju arī saldējumu, biezpiena un visādus citādus trauciņus.

Ceturtajā plauktā pārsvarā atrodas materiāli, kas saistīti ar valodu - skaņu maisiņi, burtu kartītes, burtu spēles un citi uzdevumi.

Gan jau arī Tavam bērnam ir bijušas grāmatas ar magnētiem. Arī manējie nav izņēmums. Šādi tos uzglabāju - katrai grāmatai ir savs magnētu trauciņš, citādāk tie viegli noklīst (jo pie ledusskapja visiem vietas nav. :))

Aploksnēs uzglabāju uzdevumus, kas ir no papīra.
Piem., ziemas tematikai veltīta sniegavīru spēle un valentīndienas sirsniņspēle. Ziemas spēles drīz dosies "ziemas miegā" un tās nomainīs kaut kas pavasarīgi vasarīgs.

Piektajā plauktā ir mantas, kuras es bērniem iedodu, kad nepieciešams strādāt ar kadu konkrētu uzdevumu. Vai arī tādas, kuras pašreiz nav aktuālas.

Montessori bērnu mājās Tu noteikti nevarēsi neievērot paklājiņus, uz kuriem strādā bērni.

Arī mūsu bērniem patīk darboties uz paklājiņa. Tie stāv blakus plauktam aktivitāšu kubā. Bērns ar materiālu var strādāt vai nu pie galda vai uz grīdas/uz paklājiņa. Paklājs palīdz bērnam saprast savas darbošanās robežas un palīdz tās nospraust, darbojoties vairākiem bērniem kopā.

Par paklājiņu savos blogos ir rakstījušas arī Dārgumu Zane un Karīna. Vēl arī šeit var redzēt, kā uz paklājiņa strādā mazais Stefans.

Līdzīga plauktu sistēma mums ir arī augstāk pie griestiem, tad nu tur tiek uzglabātas mantas, kuras gaida savu kārtu, lai nokļūtu vai nu uz šī plaukta vai praktiskās dzīves uzdevumu plauktos. Vēl mūsu darbistabā atrodas arī bērnu grāmatplaukts, kurš bērniem vēl joprojām dikti patīk.

Pirms Dārgumu Zane mainīja dzīves vietu, viņa bija ļoti jauki iekārtojusi istabu savai meitai Emīlijai. Par to Tu vari izlasīt šeit. Iespējams, ka drīz varētu būt kāds ieraksts par jauno meiteņu istabu (Zane, vai ne? :)), jo nu jau gandrīz pusgadu Emīlijai ir māsiņa Jasmīna.

Kā pamanīji, tad mūsu mājās bērnu mantu kastes nav.

Labāk, lai katrai lietai sava vieta nevis viss vienā kokteilī. Tas bērnam palīdz mācīties būt kārtīgam un atgādina to, ka dzīvot ir vieglāk, ja mēs zinām, ka katrai lietai ir sava vieta - jo īpaši tad, ja ģimene paliek arvien lielāka. Es pati gan esmu uzaugusi ar mantu kasti, bet atceros, ka īpaši laimīga nebiju, kad lielajā kastē vajadzēja atrast kaut ko konkrētu. :)

Lai jums pavasarīgi un - neslimojiet (mēs arī centīsimies, bet šodien Adīte ir mazliet apslimusi),
Evelīna :) 

* tulk. "It visur".

Gada sākumā mūsmājās ieviesām praktiskās dzīves plauktu, t.i. plauktu, kurā ir paplātītes ar praktiskās dzīves "uzdevumiem" (Adrianai viens no mīļākajiem teicieniem ir: "Iedod man kādu uzdevumu!"). Tie ir vingrinājumi, kuri bērniem attīsta dažādas smalkās motorikas spējas un arī trenē pacietību, mērķtiecību, acu mēru, spēka izjūtu, vingrinājumi, kuros attīstās iemaņas, ar kurām bērni varēs paši sevi apkalpot un palīdzēt, piem., ieliet sev glāzē ūdeni, nepārlejot pāri un tieši tik, cik vēlēsies (nevis ar lielu "švunku", kā tas parasti pirmajās reizēs tiek darīts).

Plaukti ir pirkti Jysk un paplātes ir iegādātas Hobby set internetveikalā.

Pirmie uzdevumi mūsu plauktos bija šie:

1. Ūdens pārliešana no trauka uz trauku, vai ieliešana pudelē, izmantojot piltuvi.

Krūzes ir pirktas veikalā Tiger, piltuve ir no RIMI un pudele no izlietota aronijas sīrupa.

2. Šķidruma pārliešana no burciņas ledus saldējamā traukā, izmantojot špricīti (bērniem šīs ļoti patīk).

Ledus saldējamais trauks ir pirkts RIMI, burciņa ir no Cigoriņu dzēriena un špricīte iegādāta aptiekā (prasīju to lielāko, kas viņiem ir :)).

3. Pupiņu pārbēršana ar trauciņiem.

Trauciņi ir pirkti RIMI, pupiņas no "laukiem" un bambusa salvete no Jysk.

4. Pupiņu pārbēršana ar karoti.

Bļodiņas (2 gb.) un bambusa salvete no Jysk, karote - kāzu dāvana. ;)

5.  Darbs ar piestiņu. Parasti bērni piestiņā smalcina olu čaumalas.

Piestiņa un trauciņi ir pirkti RIMI.

6. Dārgumu meklēšana (pupiņās ir paslēpti "dargumi" - stikla akmentiņi - un bērnam tie, "rokoties" pa pupiņām, ir jāatrod).

Bļoda - vēl viena kāzu dāvana ;), pupiņas no laukiem un krāsainie stikla akmentiņi no Tiger.

7. Komplekts izlietā ūdens saslaucīšnai un galda/spoguļu notīrīšanai.

Melnais plastmasas groziņš un "ūdens pūtējs" (nespēju atcerēties, kā sauc šāda veida traukus :)) ir no viekala Tiger, sarkanā lupatiņa un švammīte - no Jysk.

Un vēl komentārs par paplātēm - kad tās saņēmu, sajūsmā no laimes nespiedzu ;) - tagad jau pieradu. Biju gaidījusi, ka tās būs stingrākas/izturīgākas. Esmu paplātes redzējusi arī Ideju somā, izskatās labas, bet dzīvē redzējusi neesmu.

Montessori pedagoģijā tiek izmantots šis princips, ka viena uzdevuma izpildei viss nepieciešamais atrodas vai nu uz vienas paplātes, vai groziņā, vai kastītē, vai kur citur vienkopus un bērns to ērti var paņemt un aiznest uz vietu, kur strādās ar konkrēto uzdevumu.

Pirmās 5 dienas bērni ap plauktu vien "spietoja" un rosijās. Bet tad veselu nedēļu viņi par uzdevumiem interesi neizrādīja, un es liku "jaunu bildi iekšā" - sagatavoju citus uzdevumus. Un par to jau kādā no nākamajiem bloga ierakstiem.

Un šeit īsa fotoreportāža par to, kā Adriana un Niklāvs praktiski darbojās.

Lai jums rosīgi un darbīgi,
Evelīna :) 

Šeit Niklāvs pupiņās meklē krāsainos stikla akmentiņus (darbošanās momentā viņam 2,3 gadi).

Adriana (šajā brīdī 3,9 g.v.) strādā ar traukiem un ūdeni.

Šeit Adriana strādā ar pupiņām.

Ideāli, ja bērns karoti tur šādi un, ja ļaujas ieteikumiem to šādi turēt. Niklāvs vēl joprojām nevēlas to darīt. :)

Iepriekšējā bloga ierakstā minēju, ka februāra beigās bērni uzsāka angļu valodas apguvi - esam apņēmušies viņiem mācīt šo valodu, lai vēlāk varētu piedāvāt mācību materiālus arī angliski. Kā rāda pirmās nedēļas, tad maziem bērniem, valodas sensitīvajā fāzē, ar mācīšanos neiet grūti.

Pašreiz angļu valodu mācāmies ar dziesmu un skaitāmpantu palīdzību, izmantojot grāmatu "Super songs". (Tā man ir krājumos no laika, kad strādaju pirmskolā "Mazais prātnieks". Pieļauju, ka tagad pieejami vēl citi varbūt pat labāki materiāli. Šo grāmatu pirku pirms mazliet vairāk kā 10 gadiem un tad dziesmas pārdeva vēl ierakstītas kasetē. :))

Pirmā dziesma, kuru mācījāmies, bija "Rainbow Song". Zemāk video ar dziesmu no YouTube.

Dziesmas vārdi:
Red and yellow and pink and green
Purple and orange and blue
I can sing a rainbow,
sing a rainbow,
sing a rainbow too.

Nākamajā video Niklāvs (2,4 g.v.) kopā ar māsu Adrianu (3,9 g.v.) diezgan jautrā veidā sauc dažas no krāsām, par kurām dziedāts dziesmā par varavīksni.

Varavīksnes dziesmu var papildināt ar kādu rokdarbu, kas saistīts ar augstāk minētajām krāsām. Mums pie sienas tika pielīmētas krāsainas zivis un zem tām mazākas, uz kurām bija uzrakstīts attiecīgās krāsas vārds angļu valodā.

Mūsu pati pirmā dziesmiņa angļu valodā bija "Twinkle Twinkle Little Star". Adrianai ļoti patika video ar dejotājām - balerīnām.

Un arī cita šīs dziesmas versija ir ļoti sirsnīga.

Aizvadīto nedēļu laikā bērni teju ir apguvuši dziesmas "The Wheels on the Bus" un "Head Shoulders Knees and Toes".

Dziesmas dziedam, kad mazgājamies, kad gatavojam ēst, kad ģērbjamies, ... nav tā, ka es bērniem pasaku: "Bērni, tagad ir laiks mācīties angļu valodu! Nāciet pie manis, dziedāsim!" Mēs to vienkārši darām. Viņi šķirsta augstāk pieminēto grāmatu, izrāda interesi par vienu vai otru attēlu, un mēs dziedam. Ja man dziesmas būtu CD (nevis kasetē), tad veltītu laiku arī tam, lai paklausītos, kā tās skan, jo ne vienmēr YouTube vai citās vietnēs atrastās dziesmas man liekas gana labas.

Manuprāt, labs resurss angļu valodas apguvei bērniem, ir arī British Council īpaši izveidotā mājas lapa.

Tā mācāmies mēs! Vai arī Tu saviem bērniem māci angļu valodu? Ja jā, tad kā un kādus materiālus izmanto?

Jauku nedēļas turpinājumu vēlot,
Evelīna :)